Ja jūs nepērkat dizaineru lietas, nepusdienojat katru dienu kafejnīcās un nedzīvojat uz kredīta, bet tomēr neizprotat, kur paliek nauda – visticamāk, tā pazūd sīkumos
Tā pazūd mazos pirkumos, kuriem jūs pat nepievēršat uzmanību. Tie izskatās noderīgi vai vienkārši “ērti”. Taču bieži vien tieši tie izvelk no budžeta simtiem eiro mēnesī un nesniedz nekādu labumu. Bet dažreiz pat nodara kaitējumu. Apspriedīsim 7 šādus ikdienas tēriņus, kuriem mēs bez domāšanas izšķiežam naudu un saņemam vairāk problēmu nekā rezultātu.
1. Plastmasas maisiņi pie kases
Šķiet, ka tas ir tikai sīkums par 39 centiem. Taču, ja pērkat jaunu maisiņu katru reizi, kad dodaties uz veikalu, gada laikā tie summējas iespaidīgā summā. Turklāt tie aizņem vietu mājās “maisiņā ar maisiņiem” un piesārņo vidi. Daudz prātīgāk ir vienreiz nopirkt izturīgu auduma somu, kas kalpos gadiem un ietaupīs naudu jau pirmajā mēnesī. Pats to daru jau gadiem un tiešām iesaku. Tagad ir iespēja iegādāties tādus, kas salokās, aizņem maz vietas, izskatās ļoti glīti un vienmēr var iemest somā, lai stāv, ja rodas kādi neplānoti pirkumi veikalā pa ceļam no darba piemēram.
2. Veļas mazgāšanas kapsulas
Jā, tās ir skaistas, glītas un ērtas. Bet dārgas. Kapsulu iepakojums var maksāt līdz 25 eiro par 30 mazgāšanas reizēm.
Salīdzinājumam: tā paša zīmola koncentrēts gēls izmaksās 2 reizes lētāk pie tāda paša rezultāta.
Ražotāji aktīvi reklamē veļas mazgāšanas kapsulas kā mūsdienīgu un ērtu alternatīvu pulveriem un gēliem. Galvenie argumenti ir kompaktums, lietošanas vienkāršība un precīza dozēšana. Tomēr praksē viss nav tik viennozīmīgi. Viena kapsula parasti ir paredzēta vidējam veļas apjomam un ne pārāk netīrām lietām. Ja mašīnas tvertne ir pilna vai drēbēm nepieciešama rūpīgāka mazgāšana, ar vienu kapsulu var vienkārši nepietikt.
Turklāt kapsulas nav piemērotas mazgāšanai ar rokām. Tas nozīmē, ka tik un tā nāksies pirkt papildu līdzekli – pulveri vai šķidro gēlu. Ir arī tehniska nianse: kapsulas nereti iestrēgst starp blīvējumu un veļas mašīnas durvīm, īpaši īsos ciklos vai zemā temperatūrā. Tās neizšķīst, rezultātā mazgāšana notiek velti, bet veļa paliek netīra.
3. “Viedie” virtuves gadžeti vienai funkcijai
Avokado griezēji, olu vārāmās mašīnas vai speciālas šķēres picai. Reklāmās tie izskatās pēc glābiņa, bet patiesībā aizņem dārgo vietu atvilktnēs. Lielāko daļu šo darbību var ātrāk un labāk paveikt ar parastu, asu nazi. Jūs maksājat par lietu, kuru izmantosiet reizi gadā, un pēc tam tērēsiet laiku, lai to nomazgātu un kaut kur iebāztu.
4. Elektriskās sulu spiedes
Sākumā ideja “dzert svaigi spiestu sulu katru rītu” šķiet iedvesmojoša. Bet praksē viss beidzas ātri: mazgāt ir neērti, ir troksnis, sula oksidējas, bet ierīce maksā diez gan daudz, ja vēlaties tiešām labu, ne tādu, kas izspiež 100 ml no maisiņa burkānu.
Pēc mēneša 80% sulu spiežu nonāk tālākajā skapī. Gribas vitamīnus? Apēdiet augli veselu. Tas ir ātrāk, vienkāršāk un noderīgāk. Mēs esam pieraduši domāt, ka komforts ir tas, par ko ir vērts maksāt. Bet reklāmas uzspiestais komforts bieži vien ir tikai dārga ilūzija. Maksājam vairāk, bet nedzīvojam labāk. Īsta taupīšana sākas nevis ar atteikšanos no priekiem, bet ar atteikšanos no nevajadzīgā.
5. Sagriezti produkti iepakojumā
Sagriezts siers, salāti trauciņā, āboli šķēlītēs – tas ir ērti, bet ļoti neizdevīgi. Šādi produkti maksā 2–3 reizes dārgāk, ātrāk bojājas, dažreiz satur konservantus un rada kaudzi liekas plastmasas. Ja nav slinkums – grieziet paši. Jūs ietaupīsiet naudu un saņemsiet tādu pašu produktu, tikai svaigāku un lētāku.
6. Auduma sejas maskas
Pēc skata – kā rūpes par sevi. Patiesībā lieki tēriņi par īslaicīgu mitrināšanu, kas pāries pēc pāris stundām. Labāk nopirkt labu krēmu vai serumu, kura pietiks ilgam laikam un efekts būs uzkrājošs, nevis vienreizējs. Maskas – tas drīzāk ir noskaņojums, nevis reāla kopšana.
7. Impulsīvie pirkumi pie kases (batoniņi un košļājamās gumijas)
Veikalu izkārtojums ir veidots tā, lai, gaidot rindā, jūs paņemtu kaut ko “nelielu”. Šie mazie gardumi un nieki bieži vien ir dārgāki nekā analogi plauktos veikala vidū. Tas nav izsalkums, tā ir mārketinga viltība, kas mēneša laikā nemanāmi “noēd” prāvu summu no jūsu maka.
Mēs esam pieraduši domāt, ka komforts ir tas, par ko ir vērts maksāt. Bet reklāmas uzspiestais komforts bieži vien ir tikai dārga ilūzija. Maksājam vairāk, dzīvojam ne labāk. Īsta taupīšana sākas nevis ar atteikšanos no priekiem, bet ar atteikšanos no nevajadzīgā.
Un ko jūs pievienotu šim sarakstam? Dalieties komentāros.
